Jaunumi

Attiecībā uz periodiem, kās sākas 2016.gada 1.janvārī vai vēlāk ir spēkā jaunais GPKGP regulējums. Tā vadmotīvs ir samazināt administratīvo slogu biznesam. Tā kā pārmaiņu apjoms ir ievērojams, finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar jauno regulējumu, kā arī to revīzija, vismaz sākotnēji, grāmatvežiem un revidentiem būs izaicinošs process. Lai gan mēs aizvien turpinām apzināt jaunā regulējuma ietekmi, ir atsevišķi plusi un mīnusi, kurus vēlamies izcelt.

Pozitīvi vērtējam sekojošas izmaiņas:

• Pētniecības un attīstības izmaksas var kapitalizēt, ja tiek izpildīti definētie priekšnosacījumi, kas atbilst SFPS (Starptautisko finanšu pārskatu standartu) regulējumam. Domājam, ka tas palīdzēs uzlabot finanšu informācijas kvalitāti sabiedrībām, kas iegulda ievērojamus līdzekļus izpētes un attīstības projektos.
• Dotāciju uzskaite tagad aptver saņemtā finanšu atbalsta uzskaiti gan no publiskām, gan privātām institūcijām un dotāciju uzskaite ir saskaņota ar SFPS prasībām. Kā galveno guvumu redzam iespēju finanšu atbalsta atzīšanai pirms naudas līdzekļu fiziskas saņemšanas.
• Finanšu instrumentus var atzīt, novērtēt un uzrādīt saskaņā ar SFPS prasībām. Daudzas sabiedrības līdz šim jau izmantoja SFPS regulējumu finanšu instrumentu atzīšanā un novērtēšanā. Piemēram, praksē bieži aizņēmumi un aizdevumi, kā to paredz SFPS, jau tika uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Tagad šāda pieeja ir “legalizēta” arī Latvijā. Esošais regulējums ir elastīgs - finanšu instrumentu var novērtēt saskaņā ar SFPS, tomēr, kā to interpretējam, tas automātiski nenozīmē, ka informācijas izklāsta apjomam jāatbilst SFPS prasībām.
• Kā saprotam, atliktā nodokļa aprēķināšana tagad ir opcionāla. Mums simpatizē šī pieeja, jo praksē ļoti bieži esam saskārušies ar situāciju, ka klienti to redz kā nevajadzīgu lietu sarežģīšanu no grāmatvežu puses.
• Starpperiodu finanšu pārskatu sagatavošanai ir noteikts regulējums. Piemēram, tagad ir skaidrs, kāda informācija ir jāietver saimnieciskās darbības pārskatā reorganizāciju gadījumos.

Kā ne īpaši izdevušās novitātes vērtējam sekojošo:

• Vidējām un lielām sabiedrībām savā finanšu pārskatā ir jāsniedz informācija par svarīgām vienošanām, kam nav tūlītējas ietekmes uz sabiedrības bilanci un finanšu darbības rezultātiem. Kā galveno problēmu šeit redzam regulējuma pārāk izplūdušo raksturu, līdz ar to mums nav pārliecības, vai un cik šī informācija konsekventi un jēgpilni tiks atspoguļota finanšu pārskatos.
• Prasību gada pārskatu kopā ar vadību parakstīt arī grāmatvedim. Likumdevējs droši vien cer, ka tas veicinās kvalitatīvākās finanšu informācijas sagatavošanu. Lai tas pēc būtības tiktu sasniegts, grāmatvežiem būs nepieciešams vairāk iedziļināties sabiedrības veiktajos darījumos, biežāk ieklausīties savā sirdsbalsī un veikt smagas pārrunas ar vadību. Tajā pašā laikā sabiedrību vadība bija un paliek atbildīga par gada pārskatu. Līdz ar to jauno prasību gada pārskatu parakstīt grāmatvedim redzam kā deklaratīvu iniciatīvu, kam nebūs pēc būtības transformējošas ietekmes.
• Lai gan obligātās finanšu pārskatu revīzijas kritēriji ir paaugstināti, šis paaugstinājums ir maznozīmīgs. Tāpat ir ieviesti jauni kritēriji, kuru izpildes gadījumā sabiedrībām būs nepieciešams veikt obligāto revīziju. Līdz ar to nav pārliecības, vai dzīvē tiks panākts reāls administratīvā sloga samazinājums mazajam biznesam attiecībā uz finanšu pārskatu revīzijām. Lai gan mums, kā revidentiem, esošais regulējums ir izdevīgs, mēs neatbalstām nesamērīga mākslīgā pieprasījuma pēc revīzijas pakalpojumiem radīšanu. Atsevišķām mazām sabiedrībām būs pienākums nodrošināt sagatavotā gada pārskata pārbaudi. Ar pārbaudi saprot saskaņā ar starptautiskajiem standartiem veiktu ierobežota apjoma apliecinājuma uzdevumu, kura uzdevums ir sniegt finanšu pārskatu lietotājiem zemāka līmeņa komfortu par finanšu pārskatu ticamību salīdzinājumā ar revīziju. Veicot obligātās pārbaudes, revidentiem atsevišķi būs jāziņo arī par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) aprēķinu, kas ir mūsu vietējās likumdošanas īpatnība. Pašreiz nav skaidrs, kā UIN aprēķina pārbaudes ietekmēs revidentu darba un atlīdzību apjomu.
• Revidentam būs jāpārbauda, vai klienta EDS sistēmā ievadītā informācija atbilst revidētajam gada pārskatam (šī prasība liek domāt, ka līdz šim būs bijuši daudzi precedenti, kad EDS nav iesniegta autentiska revidētā finanšu informācija). Likums pašreiz nedefinē darba izpildes termiņu, līdz ar to revidentam ar klientu būs par to jāvienojas individuāli. Tā kā revidentam tas ir papildus darbs, tad klienti var sagaidīt papildus rēķinu. Visbeidzot, EDS aizpildāmās informācijas formāts atsevišķās jomās izskatās būtiski detalizētāks par gada pārskatā atspoguļojamo informāciju.